Vai zinājāt, ka arī tīra māja vēl nenozīmē, ka tajā nav potenciāli kaitīgu mikrobu, kuri tur pastāvīgi nonāk no tur dzīvojošiem cilvēkiem un dzīvniekiem, kā arī mūsu gatavotās pārtikas? Šie mikrobi ir neredzami, tādēļ ar mājas tīrīšanu no tiem nevar atbrīvoties.
Efektīvs veids, kā aizsargāt savas mājas no kaitīgiem mikrobiem, ir izkopt pareizus higiēnas ieradumus īstajos brīžos, kad pastāv augstākā to izplatīšanās iespējamība. Mēs to dēvējam par „mērķētu higiēnu“.
Kas ir mērķētā higiēna un kādēļ mums tā vajadzīga?
Mērķētās higiēnas darbību ieviešana savās mājās ir labākais veids, kā sasniegt dvēseles mieru, ka darāt labāko, lai pasargātu sevi un savu ģimeni no infekcijas slimībām.
Mērķētā higiēna ļauj maksimāli aizsargāties no kaitīgiem mikrobiem, vienlaicīgi saglabājot piekļuvi labvēlīgiem mikrobiem, kuri mums nepieciešami veselīga mikrobioma veidošanai mūsu zarnu traktā, elpošanas traktā, mutē un uz ādas, kas viss samazina alerģiju un cita veida slimību attīstību.
Mērķētās higiēnas pamatmērķis ir pārraut infekcijas ķēdi. Tas ievērojami atšķiras no tradicionālā uzskata, ka higiēnas mērķis ir atbrīvoties no netīrumiem, kuros pamatā arī atrodas kaitīgie mikrobi. Patiesībā kaitīgo mikrobu galvenais avots citi cilvēki, piesārņota pārtika un ūdens, kā arī mājdzīvnieki.
Pārraujiet infekcijas ķēdi, lai novērstu kaitīgo mikrobu izplatību
Kaitīgie mikrobi galvenokārt iekļūst mājās ar citiem cilvēkiem vai mājdzīvniekiem, piesārņotu pārtiku vai ūdeni. Tie tiek izdalīti pastāvīgi, un pēc tam izplatās ar tādiem nesējiem kā rokas, tualetes podi, lupatiņas utt. Mēs varam inficēties ar šiem mikrobiem, piemēram, pieskaroties inficētai virsmai un pēc mutei, degunam vai acīm vai arī ēdot pārtiku, kas piesārņo mūsu piesārņotās rokas. To dēvē par „infekcijas ķēdi“. Lai infekcija izplatītos, tai nepieciešams, lai visi ķēdes posmi būtu savās vietās. Tādēļ, ja mēs pārraujam vienu no ķēdes posmiem, tad infekcija nevar izplatīties.
Higiēnas pasākumi mājās ir nepieciešami, lai novērstu kaitīgo mikrobu tālāku izplatību, pārraujot šo infekcijas ķēdi.
Ir dažas potenciāli kaitīgas mikrobu sugas (piemēram, dažas zarnu baktērijas), kuras var augt un savairoties līdz pastāvīgām kolonijām vietās, kur sakrājas nekustīgs ūdens, piemēram, izlietņu/vannu/dušu drenāžas caurules, zem tualetes poda apmales, kā arī mitros tīrīšanas lupatiņās un sūkļos. Parasti tās nav kaitīgas, bet var radīt riskus cilvēkiem ar pazeminātu imunitāti pret infekcijām.
Kad nepieciešams veikt mērķētās higiēnas pasākumus?
Mērķētā higiēna nozīmē higiēnas pasākumu fokusēšanu uz tiem brīžiem (jeb situācijām), kad kaitīgie mikrobi no augstāk nosauktajiem avotiem izplatās ar vislielāko varbūtību. Pie šiem brīžiem ir pieskaitāma:
- Darbības ar pārtiku
- Ēšana ar rokām
- Tualetes poda izmantošana vai mazuļa autiņu maiņa
- Klepošana, šķaudīšana un deguna izšņaukšana
- Netīro drēbju un gultasveļas pārcilāšana un to mazgāšana
- Pieskaršanās virsmām, kurām bieži pieskaras citi
- Mājdzīvnieku aprūpes darbības
- Saskare ar atkritumiem un to izmešana
- Inficēta ģimenes locekļa aprūpe.
Šajās deviņās situācijās higiēnas pasākumi, kā roku mazgāšana, virsmu tīrīšana utt. jāfokusē uz kritiski svarīgām virsmām (kurus dēvē par kritiskajiem kontrolpunktiem), caur kuriem kaitīgie mikrobi izplatās ar vislielāko varbūtību. Visos šajos deviņos riska momentos rokas ir kritisks kontrolpunkts, bet arī saskare ar pārtiku un drēbju tīrīšana daudzās situācijās ir svarīgi kontrolpunkti. Kaitīgi mikrobi var izplatīties arī caur apģērbu un gultasveļu, vannām, dušām un izlietnēm, citreiz arī caur grīdām un mēbelēm.
Bet ir svarīgi saprast, ka tīrības uzturēšana mājās ar ikdienas vai iknedēļas tīrīšanu var mazināt infekciju izplatību, šis devums ir salīdzinoši mazs, salīdzinot ar higiēnas pasākumiem, ko veic svarīgākajos riska momentos, lai aizsargātu sevi no kaitīgu mikrobu ietekmes.
Kā pārraut infekcijas ķēdi
Higiēnas pasākumu mērķis ir samazināt kaitīgo mikrobu skaitu uz rokām, virsmām un audumiem līdz līmenim, kas nekaitē veselībai. To var paveikt:
- Notīrot mikrobus no virsmām, izmantojot tīrīšanas produktus (piemēram, tīrīšanas līdzekļus vai ziepes), un nomazgājot virtuves piederumus ar ūdeni. Noskalošana zem tīra, tekoša ūdens ir izšķiroši svarīgs solis šajā procesā
- Mikrobu deaktivizācija uz vietas, izmantojot produktus/procesus, tas ir, karstumu (piemēram, augstas temperatūras mazgāšanu veļai), dezinfekcijas līdzekļus, roku dezinfekcijas līdzekļus.
Daudzās vai vairumā situāciju ar tīrīšanu, kam seko skalošana un nožāvēšana, pietiek, lai novērstu infekcijas izplatību. Bet ir dažas situācijas, kurās pēc tīrīšanas var būt nepieciešama dezinficēšana, piemēram, roku dezinfekcijas līdzekļu izmantošana situācijās, kad nav piekļuves ziepēm un ūdenim, vai virsmu, kuras nav iespējams efektīvi noskalot, tīrīšana.
Roku higiēna ir svarīgākais higiēnas aspekts; turklāt tas saglabā savu prioritāti visos 9 iepriekš aprakstītajos riska momentos.
Lai nodrošinātu, ka rokas ir higiēniski tīras, vienmēr kārtīgi saberzējiet tās ar ziepēm un ūdeni, kārtīgi noskalojiet ar tekošu ūdeni un pēc tam nožāvējiet. Mikrobi pieķeras pie mitrām rokām vieglāk kā pie sausām rokām. Ja nav piekļuves tekošam ūdenim un dvielim, izmantojiet roku dezinfekcijas līdzekli.
Mērķētā higiēna ir ilgtspējīgas higiēnas metode, jo tā ļauj izvairīties no tīrīšanas produktu pārliekas lietošanas. Tā arī ļauj saprātīgi izmantot dezinfekcijas līdzekļus, kas ļauj izvairīties no riskiem, kas saistīti ar rezistenci pret antibiotikām.
Papildu lasāmviela par mērķēto higiēnu no IFH.
Šī raksta līdzautors ir profesore Sallija Blūmfīlda (Sally Bloomfield), kas ir IFH Zinātniski konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un locekle, kā arī Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas goda profesore. Profesore Blūmfīlda ir atzīta eksperte mājas higiēnas jautājumos, viņai ir vairāk nekā 30 gadu pieredze higiēnas pētniecībā un izglītošanā par to.
Starptautiskais Zinātniskais forums (International Scientific Forum — IFH) tika nodibināts 1997. gadā, lai izstrādātu un veicinātu higiēnu mājās un sadzīvē, pamatojoties uz zinātniskiem principiem.