Vai zinājāt, ka 89% no ES patērētājiem* uzskata, ka viņu mājvietas tīrība veicina viņu labsajūtu? Nepieņemiet savu veselību par pašsaprotamu. Mūsu veselībai un labklājībai ir kritiski svarīgi, lai māja tiktu uzturēta tīra un lai tiktu ievēroti pareizi higiēnas ieradumi. Ja to dara pareizi, droši un ilgtspējīgi, tam arī nav jābūt nemaz tik apgrūtinoši. Pareizi ieradumi ir kritiski svarīgi labai veselībai.

Sākumā tiksim skaidrībā, ko mēs domājam, kad runājam par tīrīšanu un higiēnu.

Tīrīšana un higiēna — ko tas nozīmē?

Tīrīšana ir mehāniska un ķīmiska netīrumu un augsnes noņemšana no cilvēka ķermeņa, priekšmeta vai zonas. Parasti tīrīšanai ar ziepēm vai mazgāšanas līdzekli seko skalošana ar ūdeni, un ar to pietiek, lai notīrītu redzamos netīrumus un alergēnus. Tīrīšana arī samazina mikrobu skaitu uz rokām, virsmām un audumiem.

Dezinfekcija ir mērķēta dezinfekcijas līdzekļa lietošana, lai novērstu infekciju izplatību situācijās, kurās pastāv liels kaitīgu mikrobu pārneses risks (piemēram, kad kāds ir inficēts vai ar paaugstinātu uzņēmību pret infekciju). Šo produkti novērš infekciju izplatību, deaktivizējot vai nogalinot kaitīgos organismus.

Higiēna: ir prakse, ar kuru tiek uzturēta un veicināta laba veselība. Uzturot sevi un savu vidi tīrus, tīrot un — kad nepieciešams — dezinficējot virsmas, rokas, ierīces, vidi un personiskās lietošanas priekšmetus, lai pārrautu infekcijas ķēdi, tiek uzlabota higiēna. Citi higiēnas pasākumi ietver, piemēram, noteiktas distances ieturēšanu no slimiem cilvēkiem.

Tīrīšana un higiēna mājās — daži pamatprincipi

Mēs tīrām savu māju, jo vēlamies dzīvot patīkamā vidē. Bet tīrīšanas darbi, ko veicam savās mājās, ietekmē arī mūsu veselību.

  1. Ikdienas darbi, kurus veicam, lai mūsu mājas izskatītos tīrīgi un tajās nebūtu nepatīkamu smaku, rada mūsos labsajūtu, kas ir labvēlīgi veselībai;
  2. Ikdienas tīrīšana samazina “netīrumu” līmeni un kukaiņu (putekļu ērcīte, utis utt.) daudzumu mājās; šiem faktoriem var būt negatīva ietekme uz mūsu veselību, piemēram, putekļos esošie alergēni var izraisīt alerģiskas reakcijas, kā astmu;
  3. Ikdienas tīrīšana, lai notīrītu putekļus, netīrumus un pārtikas daļiņas, samazina peļu, prusaku un citu kaitēkļu ieviešanās iespējamību;
  4. Regulāra gultasveļas tīrīšana ļauj izvairīties no problēmām ar blaktīm;
  5. Ikdienas tīrīšana samazina sēnīšu daudzumu; tās aug mitrās vietās virtuvē, vannas istabā un tualetē un var izraisīt elpošanas problēmas;
  6. Konkrētās darbības (piemēram, tīrīšana, dezinfekcija, karsēšana), kuras veicam, lai novērstu kaitīgu mikrobu izplatību, ir svarīgas, lai aizsargātu mūs no kaitīgu mikrobu, kas var ierosināt infekcijas slimības.

Augstākminētajām darbībām 1 līdz 5 ir nepieciešama ikdienas vai iknedēļas tīrīšana, lai uzturētu potenciālos draudus pieņemamā līmenī. Savukārt tīrīšana infekciju novēršanai ir atšķirīga.

Lasiet vairāk par infekcijas ķēdes pārraušanu, izmantojot mērķētu higiēnu

*A.I.S.E. 2020. gada patērētāju aptauja 23 ES valstīs

Šī raksta līdzautors ir profesore Sallija Blūmfīlda (Sally Bloomfield), kas ir IFH Zinātniski konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un locekle, kā arī Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas goda profesore. Profesore Blūmfīlda ir atzīta eksperte mājas higiēnas jautājumos, viņai ir vairāk nekā 30 gadu pieredze higiēnas pētniecībā un izglītošanā par to. 

Starptautiskais Zinātniskais forums (International Scientific Forum — IFH) tika nodibināts 1997. gadā, lai izstrādātu un veicinātu higiēnu mājās un sadzīvē, pamatojoties uz zinātniskiem principiem.